NATO ārlietu ministrs rīkos ārkārtas sanāksmi Briselē 4. martā

Ārpus nedēļas

NATO ārlietu ministri Briselē sanāks uz ārkārtas sanāksmi, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā. Kopš Krievija nedēļas pirms iebrukuma Ukrainas tuvumā sāka izvietot karavīrus, sabiedrotie pastiprina savus austrumu flangus.

NATO pirmo reizi ir palaidusi savus ātrās reaģēšanas spēkus, papildinot tos simtiem karavīru, ko iepriekš sabiedrotie nodevuši Austrumu dalībvalstīm.

Neskatoties uz to, ka NATO ir piegādājusi Ukrainai bruņojumu, uz dalībvalstīm, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, tiek nosūtīti līdz 22 000 papildu karavīru.

Sabiedrotie savukārt ir pārliecināti, ka viņi militāri neiejauksies Ukrainas konfliktā.

Vācija paplašina ieroču piegādes uz Ukrainu. Kā vēsta avoti, Berlīne ir atļāvusi papildu palīdzību Ukrainai un kaujas zonai nogādās 2700 pretgaisa raķetes.

Tikmēr holandieši pretgaisa aizsardzībai izvieto raķešu palaišanas iekārtas. Igauņi un latvieši ir devuši raķetes, bet Čehija - ložmetējus, snaiperus un citus ieročus.

Pat agrāk neitrālas valstis, piemēram, Zviedrija un Somija, nodrošina ieročus. Kopumā ir aptuveni 20 valstis. Šobrīd lielākā daļa NATO un ES valstu piegādā Ukrainai bruņojumu.

Pēdējo dienu laikā Rietumu bruņojums uz Ukrainu tiek vests diezgan ievērojamos, bet nezināmos apjomos. Tam var būt ietekme, ja to var ātri izvietot.

Briseles plāns nodrošināt papildu munīciju un karaspēku var izraisīt Krievijas reakciju. Ar savu atbalstu Ukrainai Vladimirs Putins uzskata, ka NATO apdraud, ja ne iznīcina Krieviju.

Putins pat aktivizēja savas kodolieroču spējas, lai brīdinātu Eiropu un ASV par iesaistīšanās iespējamību.